Kā ieziemot dārzu?

Gada tumšais un aukstais laiks ir sācies, tāpēc dārzu īpašniekiem ir svarīgi parūpēties par dārzu, lai krasās temperatūras svārstības nekaitētu augiem. Mēdz gadīties, ka aukstuma un pieļauto kļūdu dēļ, daļa augu nepārziemo, tāpēc lasi kā pareizi ieziemot dārzu!

BIEŽĀK PIEĻAUTĀS KĻŪDAS 

• Mēslošana. Vēlā rudenī augiem ir beidzies veģetatīvais periods un tie dodas ziemas guļā. Ja augus mēslo, tie neuzņems nekādas barības vielas.
• Nepietiekama laistīšana. Sausā rudenī, dārza augus papildus jālaista, jo arī sausa zeme veicina izsalšanu, taču augļu kokus nekādā gadījumā laistīt nedrīkst.
• Pārlieku agra augu klāšana. Ja augus sedz pārāk ātri, tie vienkārši izsut.

KRŪMU IEZIEMOŠANA

Ogu krūmi ir diezgan aukstumizturīgi, tādēļ tos pastiprināti segt nav vajadzīgs. Taču ir daži darbiņi, lai nodrošinātu tiem pēc iespējas labāku pārziemošanu.  

Krūmmellenes vēlā rudenī jānomulčē. Vislabāk derēs skāba kūdra, jo tā kalpos gan kā mēslojums pavasarī, gan sildīs ziemā. Krūmmellenes negriež, un arī zemenes ziemas guļā dodas ar lapām.

Avenes nogriež līdz ar zemi un mulčē ar jebkādu materiālu, bet vislabāk būs satrunējušās koka mizas, jo tās derēs arī kā mēslojums. Kazenēm izgriež visus vecos zarus, jo tās ražo uz jaunajiem, zaļajiem dzinumiem.

Kad gaisa temperatūra ir aptuveni – 5 ^o C, tad jāsedz avenes un kazenes.

AUGĻU KOKU IEZIEMOŠANA

Augļu kokus vislabāk ir formēt vēlā rudenī vai agrā pavasarī, kad tiem vairs nav lapu.

Augļu koku lielākā problēma ir sasprēgājusi miza un saules apdegums. Lai to novērstu, augļu kokus vairs nelaista, jo liela ūdens daudzuma dēļ, miza var sprēgāt, kas, savukārt, ir cēlonis dažādiem kaitēkļiem un slimībām.

Lai cīnītos pret saules apdegumu, visus augļu kokus balsina novembra beigās. Pavasara saule ir visspēcīgākā, tāpēc tieši no tās augi ir jāpasargā visvairāk. Saules ietekmē koks iegūst apdegumus, var sasprēgāt miza un tā ir lieliska vieta dažādu slimību un kaitēkļu mājoklim.

Kuršos ir nopērkami balsināšanas līdzekļi, taču ir arī otrs veids saules aizsardzības veids: sajauc vara sulfātu un kārtīgi noziež visu koka stumbru. Pēc tam koku aptin ar džutas maisiem. Tas pasargās koku no spēcīgajiem saules stariem.

Taču augļu kokiem ziemā var kaitējumu nodarīt arī dzīvnieki, kas meklē pārtiku un apgrauž mizu.

Kā pasargāt kokus no dzīvniekiem? Ir vairāki veidi:

• Pret dzīvniekiem labi strādā metālisks siets. To apliek ap koku, apmēram 10 cm attālumā. Tādus atradīsi arī Kuršos.
• Arī egļu skujas labi pasargā pret meža zvēriem. Tās aptin apkārt koka stumbram.
• Džutas maisi un agroplēve arī varētu līdzēt, bet tas nav tik uzticams veids, kā divi iepriekš minētie.

SKUJKOKU IEZIEMOŠANA

Skaistie, mūždien zaļie skujkoki ir ļoti viegli kopjami un arī pārziemo tie izcili.

Vēlā rudenī skujkokus vēl var formēt. Taču, tad kad termometra stabiņš nokrīt zem – 5^o C, skujkokus formēt nedrīkst, jo koku brūces var izsalt un tas būs cēlonis slimībām. Vienīgais izņēmums ir egles, kuras var griezt arī ziemā.

Šobrīd, novembrī, ir jāparūpējas, lai skujkoki neizdegtu pavasara saulē. No tiem agrā pavasarī intensīvi izgaro mitrums, tāpēc pašlaik tās ir bagātīgi jāaplej.

ZIEMCIEŠU IEZIEMOŠANA

Visbiežāk sastopamās ziemcietes mūsu platuma grādos, piemēram, flokši, lavandas, rozes, peonijas, lilijas, delfīnijas, ir jau pieradušas pie mūsu klimata, tādēļ ieziemošanu labāk veikt nedaudz vēlāk, nekā pa ātru. Tās ir jāieziemo tad, kad vidējā gaisa temperatūra ir no +3 °C līdz +5 °C.

Pirms segt augus, pārliecinies, vai konkrētai šķirnei tas ir nepieciešams, jo tas ir mīts, ka uz ziemu jāsedz visi augi.

Uz ziemu jāsedz visi sala jutīgie augi, piemēram, zemenes, vīnogas, budlejas, peonijas, rozes.

Rozes jāsedz tikai tad, kad vidējā gaisa temperatūra ir – 10 ^o C. Ja rozes segs ātrāk, tās var izsutēt un iet bojā. Labākie segšanas materiāli ir džutas maisi, agrotīkli vai egļu zari.

Tulpes, begonijas, garšaugu sīpoli un gumi slikti panes mūsu ziemu un var to neizturēt. Tāpēc tie ir jāsagatavo pārziemošanai telpās.