Biežāk sastopamās kļūdas pie siltināšanas

Katra ēkas būvkonstrukcijas daļa jāsiltina ar tieši tai paredzētajiem siltumizolācijas materiāliem un jāievēro zināma darbu secība. Jebkurš nepareizi nosiltināts konstrukciju savienojumu mezgls nozīmē papildu apkures izmaksas, jo šajā vietā būs viszemākā siltuma pretestība. Pakāpeniski tajā veidosies mitrums un ar laiku var sākties konstrukcijas bojāšanās, kas uz virsmas kļūs redzama mitru plankumu veidā. Šādus bojājumus ir ļoti sarežģīti un dārgi labot – tas prasa ilgu laiku, komplicētus remontdarbus un papildu izdevumus.

• Katram siltināšanas materiālam ražotājs nosaka atbilstīgu pielietojumu. Pretējā gadījumā cerētais efekts netiks sasniegts.
• Uzglabāšana – minerālvates materiāliem jābūt pasargātiem no lietus, vēja, sniega un sakaršanas. Ja materiālu uzglabā zem klajas debess, tas jāuzliek uz paliktņiem, lai nebūtu tiešas saskares ar zemi. Apakšā liek smagākus materiālus, piemēram fasādes siltināšanas plāksnes, augšā – vieglākos, piemēram, ruļļu materiālus. Minerālvates produkcija sākotnēji ir iepakota mitrumizturīgā iepakojumā, ja produkts atvērts, tas turpmāk jāuzglabā sausā vietā. Ja minerālvate samirkst, tā vairs nebūs kvalitatīvs siltumizolētājs, jo zaudē saķeri un uz tā uzklātā apdares kārta pēc laika sāks plaisāt un lobīties.
• Pareiza iestrāde – minerālvates plātnes jāgriež ar rokas zāģi vai speciālu nazi un griezumiem jābūt precīziem. Izolācijas materiāls jāiestrādā tā, lai tas blīvi piekļautos konstrukcijām un sakļautos savā starpā. Materiāla biezumam jābūt tādam, lai viss izolējamais apjoms tiktu aizpildīts. Izmantojot pārāk liela izmēra plātnes, materiāls izspiedīsies uz āru. Ja izmērs būs pārāk mazs vai arī šķībi piegriezts, var palikt tukšumi, caur kuriem vēlāk veidosies siltuma zudumi. Izvēloties ekspluatācijas apstākļiem nepareizu materiālu, piemēram, mīkstāku, tas var sakristies vai nepiegult konstrukcijām pietiekami blīvi.
• Siltinot grīdas, uzmanība jāpievērš to savienojumu vietām ar sienām, lai grīdas konstrukcijās neiekļūtu aukstums, kas var sekmēt mitruma un pelējuma veidošanos.
• Zemapmetuma ārsienu izolācijai paredzētajām minerālvates plātnēm ražotāji ir norādījuši, kura plātnes puse paredzēta stiprināšanai pie virsmas. Šī puse parasti ir mazliet mīkstāka un labāk pieguļ virsmai.
• Uz fasādes sienas plātnes nevar tik savienotas pa vienlaidu vertikālu līniju, jāievēro tā dēvētais šaha galdiņa princips. Arī fasādes atveru stūros (logu stūri, durvju ailas u.c.) jābūt vienlaidus plātņu izkārtojumam, jo šajās vietās var veidoties diagonālas plaisas, un, ja šīs vietas nebūs pietiekami nosiltinātas, veidosies aukstuma tilti. Līmjava uz plātnēm jāuzklāj tā, lai nosegtu vismaz 40% no plātnes virsmas nevis mazāk.
• Stiprinot plātnes, ēku stūros izmanto lielāku dībeļu skaitu, jo tur veidojas papildu vēja slodzes un pavirši apstrādātas un piestiprinātas plātnes lielā vējā var atraut no virsmas. Minerālvatei izmanto tikai plastmasas dībeļus ar dzelzs serdeni., nedrīkst izmantot parastas tērauda naglas, jo caur tām veidojas aukstuma tilti un tās sāks rūsēt.
• Armējošais siets pirms stiprināšanas pie siltumizolācijas plātnēm ir jāiegremdē līmjavā, nevis tikai jāapziež. Pretējā gadījumā siets neturēsies pietiekami stingri, arī apmetuma kārtai nebūs pietiekamas saķeres un virsma ar laiku sāks plaisāt un atlobīties.
• Lai nesabojātu minerālvates materiālu, fasādes siltināšanu nevar veikt vējainā un lietainā laikā. Tad jādomā par slēgta tipa apjumtām sastatnēm.

Būtiskākās kļūdas jumta konstrukciju siltināšanā saistītas ar pareiza siltināmā materiāla izvēli un kļūdas ar pareizu izolācijas plēvju lietojumu. Siltinot jumta konstrukcijas, jāatceras, kas starp jumta segumu un siltumizolācijas slāni jābūt pietiekami platai gaisa šķirkārtai, kas nodrošinās gaisa kustību. No konstrukcijas iekšpuses obligāti jābūt tvaika izolācijai, bet no ārpuses – vēja izolācijas slānim.